Kopsavilkums
Mani nepatiesi apsūdzēja mēģinājumā nogalināt savu jaunāko māsu, kuru pielūdza kā svēto.
Nebija neviena cilvēka, kas man ticēja, un nebija neviena cilvēka, kurš mani aizstāvētu.
Pat ne mana ar asinīm saistītā ģimene.
Man bija 14 gadi, un bija ziema.
Man, kas biju Ēdenbelas ceturtā princese, masu priekšā tika nožēlojami nocirsta galva.
Pēc manas nāves beigām es pamodos, un tas, kas nāca, bija…
"Mans bērniņš, mana dārgā jaunākā māsa."
Ar apburošu smaidu viņš turēja manus mazos pirkstus.
Tas siltais žests, siltums un pieskāriens.
Viņš nodziedāja man šūpuļdziesmu, maigi turēdams rokās un šūpojoties.